piešņaukāt
piešņaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešņaukāju | piešņaukājam | piešņaukāju | piešņaukājām | piešņaukāšu | piešņaukāsim |
| 2. pers. | piešņaukā | piešņaukājat | piešņaukāji | piešņaukājāt | piešņaukāsi | piešņaukāsiet, piešņaukāsit |
| 3. pers. | piešņaukā | piešņaukāja | piešņaukās | |||
Pavēles izteiksme: piešņaukā (vsk. 2. pers.), piešņaukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešņaukājot (tag.), piešņaukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešņaukātu
Vajadzības izteiksme: jāpiešņaukā
Piešņaukt (parasti ilgākā laikā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- piešņaukājām , vai nu tomēr piešņaukājāt jūs salvetes