piešņāpt
piešņāpt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešņāpju | piešņāpjam | piešņāpu | piešņāpām | piešņāpšu | piešņāpsim |
| 2. pers. | piešņāp | piešņāpjat | piešņāpi | piešņāpāt | piešņāpsi | piešņāpsiet, piešņāpsit |
| 3. pers. | piešņāpj | piešņāpa | piešņāps | |||
Pavēles izteiksme: piešņāp (vsk. 2. pers.), piešņāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešņāpjot (tag.), piešņāpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešņāptu
Vajadzības izteiksme: jāpiešņāpj
1.Ātri, pavirši pierakstīt; ātri, pavirši piezīmēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa vecam Jaunpiebalgas pagasta tālākais nostūris , kuram savā laikā piešņāpa gabaliņu no Drustu pagasta
- Dukuru ciems , piešņāpts klāt vēl arī gabaliņš no Veselavas , Raunas , Rauņa un Vaives krastos
- Kā par brīnumu visi to arī ievēro un neviens nemēģina tevi piešņāpt.
- Ok, uzinstalēju un skatos, ka mani atkal piešņāpuši.. gaidīju patēriņu ap 300m bet tuvāk bija 400 mb ( tas viss par ramu protams).
- Latvija” pievārēta un tomēr piešņāpusi viņu viegli pavedamas asistentes izskatā. “