pieļurbāties
pieļurbāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pieļurbājos | pieļurbājamies | pieļurbājos | pieļurbājāmies | pieļurbāšos | pieļurbāsimies |
2. pers. | pieļurbājies | pieļurbājaties | pieļurbājies | pieļurbājāties | pieļurbāsies | pieļurbāsieties, pieļurbāsities |
3. pers. | pieļurbājas | pieļurbājās | pieļurbāsies |
Pavēles izteiksme: pieļurbājies (vsk. 2. pers.), pieļurbājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieļurbājoties (tag.), pieļurbāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieļurbātos
Vajadzības izteiksme: jāpieļurbājas
Stipri piedzerties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja nebūtu absolūtas paģiru sindroma neesamības, Lins Norvīds būtu nodomājis, ka iepriekšējā vakarā pieļurbājies.
- Mūža nogalē, redzot manu pieļurbājušos patēvu, viņa mēdza daudzināt, ka nekur jau tas ļaunums nepaliek.
- Un neplānoti krogā pieļurbāties.
- Pieļurbājies vīrietis ieveļas Daugavā
- Neviens nepieļurbājas.