pieļepot
pieļepot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieļepoju | pieļepojam | pieļepoju | pieļepojām | pieļepošu | pieļeposim |
| 2. pers. | pieļepo | pieļepojat | pieļepoji | pieļepojāt | pieļeposi | pieļeposiet, pieļeposit |
| 3. pers. | pieļepo | pieļepoja | pieļepos | |||
Pavēles izteiksme: pieļepo (vsk. 2. pers.), pieļepojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieļepojot (tag.), pieļepošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieļepotu
Vajadzības izteiksme: jāpieļepo
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) – parasti par dzīvniekiem.
2.Piebradāt1.
Avoti: LLVV