pieļēpatot
pieļēpatot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieļēpatoju | pieļēpatojam | pieļēpatoju | pieļēpatojām | pieļēpatošu | pieļēpatosim |
| 2. pers. | pieļēpato | pieļēpatojat | pieļēpatoji | pieļēpatojāt | pieļēpatosi | pieļēpatosiet, pieļēpatosit |
| 3. pers. | pieļēpato | pieļēpatoja | pieļēpatos | |||
Pavēles izteiksme: pieļēpato (vsk. 2. pers.), pieļēpatojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieļēpatojot (tag.), pieļēpatošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieļēpatotu
Vajadzības izteiksme: jāpieļēpato
Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) – parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
Avoti: LLVV