pieļinkāt
pieļinkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieļinkāju | pieļinkājam | pieļinkāju | pieļinkājām | pieļinkāšu | pieļinkāsim |
| 2. pers. | pieļinkā | pieļinkājat | pieļinkāji | pieļinkājāt | pieļinkāsi | pieļinkāsiet, pieļinkāsit |
| 3. pers. | pieļinkā | pieļinkāja | pieļinkās | |||
Pavēles izteiksme: pieļinkā (vsk. 2. pers.), pieļinkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieļinkājot (tag.), pieļinkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieļinkātu
Vajadzības izteiksme: jāpieļinkā
Pieskriet (parasti par zaķi); pielīpot.
Avoti: LLVV