pieļepatāt
pieļepatāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieļepatāju | pieļepatājam | pieļepatāju | pieļepatājām | pieļepatāšu | pieļepatāsim |
| 2. pers. | pieļepatā | pieļepatājat | pieļepatāji | pieļepatājāt | pieļepatāsi | pieļepatāsiet, pieļepatāsit |
| 3. pers. | pieļepatā | pieļepatāja | pieļepatās | |||
Pavēles izteiksme: pieļepatā (vsk. 2. pers.), pieļepatājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieļepatājot (tag.), pieļepatāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieļepatātu
Vajadzības izteiksme: jāpieļepatā
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) – parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
2.apvidvārds Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
Avoti: LLVV, ViV