pekele
pekele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pekele | pekeles |
| Ģen. | pekeles | pekeļu |
| Dat. | pekelei | pekelēm |
| Akuz. | pekeli | pekeles |
| Lok. | pekelē | pekelēs |
1.Sainis; arī iesaiņots priekšmets.
2.Ilgstoša, garlaicīga darbošanās (ar ko); dažādu saimniecības darbu kopums.
3.parasti formā: daudzskaitlis Mantas; saimniecības, iedzīves priekšmeti.
Avoti: LLVV, ĒiV, Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skaidra pekele, ka Aristotelis, bet viens burts paliek pāri.
- Knariņš bez Tuša palīdzības visas pekeles līdz ratiem neaizstieps.
- Protams, katram sava pekele pa dzīvi nesama, un veco ļaužu nastas bieži ir tik smagas!
- Tai gan ir iekšā, es viņas vietā sen ar visām pekelēm būtu jau kaut kur vismaz Nairobi.
- ( Sasodītās pekeles!)