pekāt
pekāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pekāju | pekājam | pekāju | pekājām | pekāšu | pekāsim |
| 2. pers. | pekā | pekājat | pekāji | pekājāt | pekāsi | pekāsiet, pekāsit |
| 3. pers. | pekā | pekāja | pekās | |||
Pavēles izteiksme: pekā (vsk. 2. pers.), pekājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pekājot (tag.), pekāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pekātu
Vajadzības izteiksme: jāpekā
1.sarunvaloda Iet sīkiem soļiem (parasti par bērniem).
2.apvidvārds Ar ķepu sist.
3.apvidvārds Ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē.
4.apvidvārds Lēnām, gāzelējoties iet.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kājot , slāt , iet , kātot , stilbot , tecēt , naskot , čāpot , ļekot , mizot , tuntuļot , tipināt , pekāt , lingot , klamzāt , klumpačot , klunkurēt , stampāt