pamācīt
pamācīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pamācu | pamācām | pamācīju | pamācījām | pamācīšu | pamācīsim |
| 2. pers. | pamāci | pamācāt | pamācīji | pamācījāt | pamācīsi | pamācīsiet, pamācīsit |
| 3. pers. | pamāca | pamācīja | pamācīs | |||
Pavēles izteiksme: pamāci (vsk. 2. pers.), pamāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamācot (tag.), pamācīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamācītu
Vajadzības izteiksme: jāpamāca
1.Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
1.1.intransitīvs
1.2.Norādīt (piemēram, kā veicams kāds darbs, darbība).
2.Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
3.Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu); arī pārmācīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Iepriekš bija pierasts, ka treneri daudz stāsta, pamāca.
- Vīrietis sācis ugunsdzēsējus pamācīt, tāpēc VUGD darbinieki viņu raidījuši prom.
- Cietušais vīrieti pamāca, atguva savu velosipēdu un vīrieti nodeva policistiem.
- Mēs tik pakļaujamies visiem, kuri izsaka vēlmi mūs gudri pamācīt.
- Dzer Kolu," mani pamāca, un tas nudien palīdz.