pakļauties
Lietojuma biežums :
pakļauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
1.1.Ļauties (kā) ietekmei.
1.2.Nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam.
1.3.Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
2.Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) — par tautu, valsti u. tml.
2.1.pārnestā nozīmē Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri