pakļaut
pakļaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pakļauju | pakļaujam | pakļāvu | pakļāvām | pakļaušu | pakļausim |
2. pers. | pakļauj | pakļaujat | pakļāvi | pakļāvāt | pakļausi | pakļausiet, pakļausit |
3. pers. | pakļauj | pakļāva | pakļaus |
Pavēles izteiksme: pakļauj (vsk. 2. pers.), pakļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakļaujot (tag.), pakļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakļautu
Vajadzības izteiksme: jāpakļauj
1.Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
2.Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
2.1.Panākt, ka (kādu) pilnīgi pārņem (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis, ka ļaujas (tam); pārņemt (kādu) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
3.Pieļaut, arī panākt, ka (kāds, kas) nonāk (piemēram, kādu apstākļu) iedarbībā.
4.Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdzās šīm sistēmām pastāv municipālā policija, kas pakļauta vietējai pašpārvaldei.
- Darbojoties pie garīgo grāmatu pārrakstīšanas, viņš pārrakstāmo materiālu pakļāvis kritikai.
- Literatūras apskats pakļauts publikāciju dalījumam kultūrvēsturiskajā, tipoloģiskajā un kombinētajā virzienā.
- metabolismu radiācijai pakļautajiem cilvēkiem nav ( Lestaevel et al., 2008).
- Arodbiedrības un galvenās arodbiedrību apvienības tika pakļautas demokrātisko apvienību darbības principiem.