Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
pakļautība
Lietojuma biežums :
pakļautība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Stāvoklis, kad (tauta, valsts u. tml.) ir, parasti politiski, pakļauta (kam) ar varu.
2.Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā).
3.Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir nonācis (piemēram, kādu apstākļu iedarbībā).
4.Stāvoklis, kad (kas) ir (kā cita), parasti cēloniski, nosacīts, atkarīgs (no kā cita).
Saistītās nozīmes
5.Vispārināta īpašība → pakļauts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
6.Vispārināta īpašība → pakļauts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri