Paplašinātā meklēšana
Meklējam pakļauties.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (61):
- uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
- staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
- pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu).
- simpātisms Ietekmējamība: spēja pakļauties hipnotiskai iedvesmai.
- respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties.
- spurāties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai 2; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
- padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
- ievilināties Ļauties, pakļauties vilinājumam.
- tehnoloģiskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pakļauties dažādiem apstrādes veidiem: liešanai, metināšanai, štancēšanai, apstrādei ar griešanu u. c.
- kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt
- maksāt meslus nekritiski kam pakļauties
- spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
- atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem).
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
- izaturātīs Nepakļauties citu ietekmei.
- nelikties uztraukties nepakļauties uztraukumam
- tirvēties Nepakļauties, pretoties; tiepties.
- kārpīties Nepakļauties, runāt pretim.
- ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- paļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- iedzīt zemē nežēlīgi vērsties pret kādu, iznīcināt, piespiest pakļauties; pazemot, aizvainot
- iet kāda pavadā padevīgi, paļāvīgi rīkoties pēc cita gribas, pakļauties kādam
- saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi.
- iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus
- dancot, kā kāds pūš un spēlē pakļauties cita gribai, bez ierunām paklausīt
- karāties brunčos pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes
- kārties brunčos pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes
- nolaist rokas pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties
- liekties Pielāgoties, pakļauties (citu gribai).
- ielikt asti spīlēs piespiest (kādu) pakļauties
- izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināt sevi.
- izkāpināt sevi pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināties
- stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- griezt ragus pretī pretoties, nepakļauties, runāt pretī
- kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām.
- panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās); paciest.
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās).
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- locīt ceļus (kāda priekšā) zemoties kā priekšā, pakļauties kam.
pakļauties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV