pakrēslis
pakrēslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pakrēslis | pakrēšļi |
Ģen. | pakrēšļa | pakrēšļu |
Dat. | pakrēslim | pakrēšļiem |
Akuz. | pakrēsli | pakrēšļus |
Lok. | pakrēslī | pakrēšļos |
1.Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem; ēna2, paēna1, pavēnis1.
2.Pakrēsla1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Viņš lūdzoši pastiepj roku, bet viņa jau pagaist Ķieģeļu ielas pakrēslī.
- Meža pakrēslī, vientuļš un sīks,
- Skābo smaržu, kas ceļas no pakrēšļos pūstošiem gružiem un nobirušām skujām, pārspēj sveķu smarža.
- Tieši tā, ir rāms, dziedinošs pakrēslis, kura masā iekulta jūnija spožā saules gaisma.
- Stresa uzlāde vienlīdz dzirksteļoja gan no drudžaino apkārtskraidītāju mirdzošajām acīm, gan no pakrēšļos nīcēju nedabīgā sastinguma.