paglābt
Lietojuma biežums :
paglābt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt1.
1.1.Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
1.2.Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
1.3.Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
2.Paslēpt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri