paglaimot
paglaimot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paglaimoju | paglaimojam | paglaimoju | paglaimojām | paglaimošu | paglaimosim |
| 2. pers. | paglaimo | paglaimojat | paglaimoji | paglaimojāt | paglaimosi | paglaimosiet, paglaimosit |
| 3. pers. | paglaimo | paglaimoja | paglaimos | |||
Pavēles izteiksme: paglaimo (vsk. 2. pers.), paglaimojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paglaimojot (tag.), paglaimošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paglaimotu
Vajadzības izteiksme: jāpaglaimo
Glaimot (parasti īsi) un pabeigt glaimot; pateikt glaimus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katoļu priesteri nedrīkst precēties, bet man ļoti patīk sievietes,” viņš paglaimo dāmu auditorijai. “
- Ja gana regulāri iegriezies, ja paglaimo meičai otrpus bāra letes, tad pēc kāda laika viņa izliksies nemanām, kad uzsmēķēsi telpās, ļaus iestiprināties uz parāda, varbūt pat lāgiem izsniegs riekstiņus par brīvu.
- No otras puses, varbūt viņš centās sev paglaimot klusā cerībā, ka viss ir daudz vienkāršāk − viņa vienkārši bija sailgojusies pēc viņa, sailgojusies nevis fiziski, bet pēc šiem īsajiem laiksprīžiem, ko viņi pavadīja kopā − kā agrāk, kā nesen, kā sākumā.
- Garāmgājēji tirgū, autobusa pieturā, stacijā, uzmezdami skatu nelielā auguma vīram, paglaimo:
- Nez vai viņa negrib tik paglaimot?