paglaudīt
paglaudīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paglaudu | paglaudām | paglaudīju | paglaudījām | paglaudīšu | paglaudīsim |
| 2. pers. | paglaudi | paglaudāt | paglaudīji | paglaudījāt | paglaudīsi | paglaudīsiet, paglaudīsit |
| 3. pers. | paglauda | paglaudīja | paglaudīs | |||
Pavēles izteiksme: paglaudi (vsk. 2. pers.), paglaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paglaudot (tag.), paglaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paglaudītu
Vajadzības izteiksme: jāpaglauda
Neilgu laiku, mazliet glaudīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- • paglaudīt vai pat paturēt rokās kādu rāpuli vai iespaidīgu posmkāji.
- Viņš ir jāpaglauda pāris minūtes, un tad runcis dodas snaust.
- No rītiem seju, zodu un kaklu paglaudi ar ledus gabaliņiem.
- Tad Aleksandrs zirgam paglaudīja pieri un degunu, un lūpas.
- Pa manu slapjo galvu Monikiņa papliķināja ar plaukstiņu, pēc tam paglaudīja.