paglabāt
paglabāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paglabāju | paglabājam | paglabāju | paglabājām | paglabāšu | paglabāsim |
| 2. pers. | paglabā | paglabājat | paglabāji | paglabājāt | paglabāsi | paglabāsiet, paglabāsit |
| 3. pers. | paglabā | paglabāja | paglabās | |||
Pavēles izteiksme: paglabā (vsk. 2. pers.), paglabājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paglabājot (tag.), paglabāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paglabātu
Vajadzības izteiksme: jāpaglabā
2.Noglabāt, paslēpt.
3.Apbedīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja ir apsildāma siltumnīca, var podu kādu laiku paglabāt tur.
- Varbūt jums atradīsies kāda vietiņa administrācijas telpās, kur to paglabāt?
- Tas viss ar asu nazi nogriezts, paglabāts, uguns nodzisusi.
- Kad paglabāja, tad brauca uz mājām bēres dzert un dancot.
- Naudaszīmes viņš iedeva Dimitrijam Nikoļevam, lai paglabā tās viņa dēlam.