paņirbināt
paņirbināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paņirbinu | paņirbinām | paņirbināju | paņirbinājām | paņirbināšu | paņirbināsim |
| 2. pers. | paņirbini | paņirbināt | paņirbināji | paņirbinājāt | paņirbināsi | paņirbināsiet, paņirbināsit |
| 3. pers. | paņirbina | paņirbināja | paņirbinās | |||
Pavēles izteiksme: paņirbini (vsk. 2. pers.), paņirbiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paņirbinot (tag.), paņirbināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paņirbinātu
Vajadzības izteiksme: jāpaņirbina
1.Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
2.Ātri pakustināt (ko).
3.Pakņudināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skatienu no kaujaslauka nenovērsdams, pacēla roku un nepacietīgi paņirbināja pirkstus.
- Tušs skaitot lieca pirkstus, bet arī ar pirkstiem vairs nebija lāgā — te viņu izrādījās seši, te trīspadsmit, kaut gan, pirkstus paņirbinot, it kā neviens nebija nedz pazudis, nedz arī nācis klāt.