paņirbt
paņirbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paņirbu | paņirbam | paņirbu | paņirbām | paņirbšu | paņirbsim |
| 2. pers. | paņirb | paņirbat | paņirbi | paņirbāt | paņirbsi | paņirbsiet, paņirbsit |
| 3. pers. | paņirb | paņirba | paņirbs | |||
Pavēles izteiksme: paņirb (vsk. 2. pers.), paņirbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paņirbot (tag.), paņirbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paņirbtu
Vajadzības izteiksme: jāpaņirb
1.Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
1.1.Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
2.Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
3.Pakņudēt, arī patrīsēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā pat laikā tā paņirb garām ļoti dabiski un neatliek laika apstāties kontemplācijā.