paņirgt
paņirgt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paņirdzu | paņirdzam | paņirdzu | paņirdzām | paņirgšu | paņirgsim |
| 2. pers. | paņirdz | paņirdzat | paņirdzi | paņirdzāt | paņirgsi | paņirgsiet, paņirgsit |
| 3. pers. | paņirdz | paņirdza | paņirgs | |||
Pavēles izteiksme: paņirdz (vsk. 2. pers.), paņirdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paņirdzot (tag.), paņirgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paņirgtu
Vajadzības izteiksme: jāpaņirdz
2.transitīvs Mazliet, daļēji atņirgt (zobus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Braļukas par to gan droši vien tāpat paņirgtu – nu kādas stintas!
- – Jūs jau neesat labāka, – viņa atklāti paņirdza.
- Latvijā mēdz paņirgt par kārtējiem britu zinātnieku atklājumiem dīvainos, pat smieklīgos sadzīves jautājumos.
- Vismaz varēs kārtīgi paņirgt, kad spiegs.
- Roha nelaida garām iespēju paņirgt — priekš kam tev pimpis ar auskariem, tu labāk iever sev degunā izpletņa gredzenu, būsi īsts vaislas bullis, Roha ņirdza līdz asarām.