pārveikt
pārveikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārveicu | pārveicam | pārveicu | pārveicām | pārveikšu | pārveiksim |
| 2. pers. | pārveic | pārveicat | pārveici | pārveicāt | pārveiksi | pārveiksiet, pārveiksit |
| 3. pers. | pārveic | pārveica | pārveiks | |||
Pavēles izteiksme: pārveic (vsk. 2. pers.), pārveiciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārveicot (tag.), pārveikšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārveiktu
Vajadzības izteiksme: jāpārveic
1.Pieveikt, uzveikt (kādu).
Tulkojumibeat, beat out, crush, shell, trounce.
1.1.Pārvarēt (psihisku stāvokli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai es gribēju pārvarēt pati sevi, pārkāpt pāri savām bailēm, pārveikt savu neuzdrīkstēšanos?
- Iespējams, ka pieminētā ‘nenormālība’ slēpās nespējā sadzīvot ar parādu nastas zināšanos, nespējā pārveikt nabadzību, nespējā atrast uzklausīt un saprast spējīgu cilvēku.
- Īls pārveicis sava paša pagātni ( ?)
- - Es pie sevis domāju, cik Tu būsi spējusi pārveikt šo grūto laiku?
- 158. Ikkatra vara, fiziska un mehāniska, līdz šim ir tikusi pārveikta no gara, un nau domājams, ka reiz būtu citādi.