novirmot
novirmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novirmoju | novirmojam | novirmoju | novirmojām | novirmošu | novirmosim |
| 2. pers. | novirmo | novirmojat | novirmoji | novirmojāt | novirmosi | novirmosiet, novirmosit |
| 3. pers. | novirmo | novirmoja | novirmos | |||
Pavēles izteiksme: novirmo (vsk. 2. pers.), novirmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novirmojot (tag.), novirmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novirmotu
Vajadzības izteiksme: jānovirmo
1.Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
2.Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu).
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mordāns piesarka, piepūtās, un ap viņu spēji novirmoja ass sīpolu aromāts.
- Bet tad pēkšņi starp pludiņiem plašos lokos vairākkārt novirmoja ūdens un atskanēja dobji šļaksti.
- Gaisā novirmo svaigu zirga mēslu smaka, bet puikam liekas, ka viņš saodis asinis.
- Pāris īsos acumirkļos viņas atmiņā novirmo tas rīts, kad viņa bija gribējusi aiziet — pirmā.
- Kā novirmo karstais gaiss vasarā,