Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
novirkšķēt
novirkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Īsu brīdi, vienu reizi virkšķēt.
2.apvidvārds Nošvirkstēt.
Avoti: LLVV, ME