novirkšķēt
novirkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novirkšķu | novirkšķam | novirkšķēju | novirkšķējām | novirkšķēšu | novirkšķēsim |
| 2. pers. | novirkšķi | novirkšķat | novirkšķēji | novirkšķējāt | novirkšķēsi | novirkšķēsiet, novirkšķēsit |
| 3. pers. | novirkšķ | novirkšķēja | novirkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: novirkšķi (vsk. 2. pers.), novirkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novirkšķot (tag.), novirkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novirkšķētu
Vajadzības izteiksme: jānovirkšķ
1.Īsu brīdi, vienu reizi virkšķēt.
Avoti: LLVV, ME