novirināties1
novirināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novirinos | novirināmies | novirinājos | novirinājāmies | novirināšos | novirināsimies |
| 2. pers. | novirinies | novirināties | novirinājies | novirinājāties | novirināsies | novirināsieties, novirināsities |
| 3. pers. | novirinās | novirinājās | novirināsies | |||
Pavēles izteiksme: novirinies (vsk. 2. pers.), novirinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novirinoties (tag.), novirināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novirinātos
Vajadzības izteiksme: jānovirinās
1.Īsu brīdi virināties un pārstāt virināties.
2.apvidvārds Notrīcēt, nodrebēt.
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paskatījies augšup, Vilis vēl pamanīja novirināmies lūkas vāku.
- Īsajās pauzēs kaut kur, draudīgi čīkstot, novirinājās sen neeļļots logs, skatuvi pāršalca stindzinoša vēja pūsma un spalgi ieliedzās krauklis vai kaija.