novirpuļot
Lietojuma biežums :
novirpuļot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
2.intransitīvs Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
2.1.pārnestā nozīmē Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
3.transitīvs Virpuļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
3.1.intransitīvs Virpuļot (visu laikposmu) un pabeigt virpuļot.
3.2.pārnestā nozīmē Strauji griezties, dejot (visu laikposmu) un pabeigt griezties, dejot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri