norukšēt
norukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norukšu | norukšam | norukšēju | norukšējām | norukšēšu | norukšēsim |
| 2. pers. | norukši | norukšat | norukšēji | norukšējāt | norukšēsi | norukšēsiet, norukšēsit |
| 3. pers. | norukš | norukšēja | norukšēs | |||
Pavēles izteiksme: norukši (vsk. 2. pers.), norukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norukšot (tag.), norukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norukšētu
Vajadzības izteiksme: jānorukš
Īsu brīdi, vienu reizi rukšēt; norukšēties.
Avoti: LLVV