noraustīt
noraustīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noraustu | noraustām | noraustīju | noraustījām | noraustīšu | noraustīsim |
| 2. pers. | norausti | noraustāt | noraustīji | noraustījāt | noraustīsi | noraustīsiet, noraustīsit |
| 3. pers. | norausta | noraustīja | noraustīs | |||
Pavēles izteiksme: norausti (vsk. 2. pers.), noraustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noraustot (tag.), noraustīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noraustītu
Vajadzības izteiksme: jānorausta
1.Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
1.1.Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Nē, - Antaburžis sarauca degunu, noraustīdams uzliektās ūsiņas.
- Es tikai noraustītu plecus un nevērīgi attrauktu: “ No ļoti senas grāmatas!”
- Kad to pateicu, Striklends neiecietīgi noraustīja plecus.
- "Labi, labi, es tikai pajautāju," Aldis noraustīja plecus. "
- Viņš pamanīja Emiljēnu un noraustīja plecus.