noraust
noraust 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noraušu | noraušam | norausu | norausām | norausīšu | norausīsim |
| 2. pers. | noraus | noraušat | norausi | norausāt | norausīsi | norausīsiet, norausīsit |
| 3. pers. | norauš | norausa | norausīs | |||
Pavēles izteiksme: noraus (vsk. 2. pers.), norausiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noraušot (tag.), norausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noraustu
Vajadzības izteiksme: jānorauš
1.transitīvs Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu.
2.intransitīvs Novilkt (parasti ar roku, drānu) gar (ko).
2.1.transitīvs
3.transitīvs Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Koļa apstājas, norauš sviedrus un pagriež seju uz mūsu pusi.
- Jānorauš sniegi, jānorauš rasa no vaiga, lūpām jāatkausē ledi.
- Vai nevarēju noraust sniegu no tās “ karietes” kādu drusciņu vairāk?
- Pavīd galvaskausa baltums, ar pirkstiem noraušot smiltis, paviz sudraba kronītis.
- – B. ar plaukstu norausa pirmo sviedru lāsi no deniņiem.