noravēt
noravēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noravēju | noravējam | noravēju | noravējām | noravēšu | noravēsim |
| 2. pers. | noravē | noravējat | noravēji | noravējāt | noravēsi | noravēsiet, noravēsit |
| 3. pers. | noravē | noravēja | noravēs | |||
Pavēles izteiksme: noravē (vsk. 2. pers.), noravējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noravējot (tag.), noravēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noravētu
Vajadzības izteiksme: jānoravē
1.transitīvs Ravēt un pabeigt ravēt (kādu platību).
1.1.Ravēt un pabeigt ravēt (stādījumu, sējumu).
1.2.Ravēt un pabeigt ravēt (nezāles).
2.intransitīvs Ravēt (visu laikposmu) un pabeigt ravēt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- * Noravē dobes, sagatavo zemi dārzāju sēšanai.
- "Man no rīta savā ģimenē arī bija pateikts uzdevums – cik noravēt, cik sakapāt lapas cūkām.
- Visu viena pati noravēju.
- Lai arī dārzā darbi atrodas vienmēr – tikko vienu vietu noravē, nezāles ir jau citā, bet ieguldītais darbs atmaksājas, jo saldētava ar zemenēm jau pilna, teic saimnieks.
- Vecāmāte aizsūtījusi mammuci patecēt un noravēt dārzu.