nomērēt
nomērēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomērēju | nomērējam | nomērēju | nomērējām | nomērēšu | nomērēsim |
| 2. pers. | nomērē | nomērējat | nomērēji | nomērējāt | nomērēsi | nomērēsiet, nomērēsit |
| 3. pers. | nomērē | nomērēja | nomērēs | |||
Pavēles izteiksme: nomērē (vsk. 2. pers.), nomērējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomērējot (tag.), nomērēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomērētu
Vajadzības izteiksme: jānomērē
Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur viņu pēc piecām dienām atrada tēvocis Teodors Bironts, kurš, nelikdamies ne zinis par pilsētā trakojošajiem kazakiem, ieradās vecākā brāļa namā, lai izrādītu pēdējo godu nogalināto radinieku miesām, un, paslepus nospriedis tomēr pārbaudīt viņam zināmo slēptuvi, kurā parasti glabājās ne tikai vecākā brāļa ietaupījumi un dārglietas, bet arī viņa testaments, Birontu ģimenes mantas, zemes gabalu un muižu īpašuma dokumenti, atstūma malā zobeniem sacirsto skapi un ieraudzīja savu brāļadēlu Jonu Kirdēju notirpušiem, pamirušiem locekļiem un samaņu zaudējušu - divpadsmit gadus vecu šķērsli starp viņu, Teodoru Birontu, un Birontu dzimtas īpašumu mantošanas tiesībām, nomērējušu pusmironi, vārgu radījumu, kas diemžēl bija dzīvs likuma acīs.
- Ne tikai rīta stundā Izlien no savas ar betonu nomērētās ASV vēstniecības un apskati reālo dzīvi
- Nelaime iznākusi no bedres pavisam nomērēsi un nonīkusi
- Izskatās arī nomērējusi
- Tas noteikti nav tas labākais variants, tāpēc nomēram stiklu tā, lai varētu skatīties tieši pāri tam.