nomērcēt
nomērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomērcēju | nomērcējam | nomērcēju | nomērcējām | nomērcēšu | nomērcēsim |
| 2. pers. | nomērcē | nomērcējat | nomērcēji | nomērcējāt | nomērcēsi | nomērcēsiet, nomērcēsit |
| 3. pers. | nomērcē | nomērcēja | nomērcēs | |||
Pavēles izteiksme: nomērcē (vsk. 2. pers.), nomērcējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomērcējot (tag.), nomērcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomērcētu
Vajadzības izteiksme: jānomērcē
1.Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
1.1.apvidvārds Mērcējot atsāļot.
1.2.Vairākkārt ievietot (ko) šķidrumā, lai piesūcinātu ar to.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vistas filejas vietā var izmantot šampinjonus vai sālītas ( iepriekš nomērcētas) sēnes.
- Nomērcētām, iztīrītām siļķēm izņem asakas.
- Pavārītai zupai pieliek labi nomērcētas grūbas.
- Notīrītām zivīm izņem asakas, izmaļ vairākas reizes gaļasmašīnā ( blenderī) kopā ar sīpolu, speķi, nomērcētu baltmaizi, pieliek olu, sāli, miltus.
- Tik vien, kā siļķes nomērcētas.