nomīzt
nomīzt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nomīžu | nomīžam | nomīzu | nomīzām | nomīzīšu | nomīzīsim |
2. pers. | nomīz | nomīžat | nomīzi | nomīzāt | nomīzīsi | nomīzīsiet, nomīzīsit |
3. pers. | nomīž | nomīza | nomīzīs |
Pavēles izteiksme: nomīz (vsk. 2. pers.), nomīziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomīžot (tag.), nomīzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomīztu
Vajadzības izteiksme: jānomīž
1.Apslapināt ar urīnu.
Piemēri— Bluzga, ko nomīzi grīdu, pats tagad uz tādas sutīsi, — Helma uzreiz pamanīja un uzkliedza.
- — Bluzga, ko nomīzi grīdu, pats tagad uz tādas sutīsi, — Helma uzreiz pamanīja un uzkliedza.
- Otrkārt, tik agri neviens vēl nebūs pālī nomīzis Mārtiņa podu.
- Kafejnīcai vajag saulainas telpas ar skaistu apkārtni, nevis nomīztām, tumšām vārtrūmēm.
- Smird pēc kanalizācijas, tumšs, drūms, viss nomīzts.
2.slengs Sabīties.
PiemēriKad pretinieki to sapratīs, nomīzīs.
- Kad pretinieki to sapratīs, nomīzīs.
- Esat nomīzuši?
- Ja vien tu nenomīzīsi.
Avoti: KiV
Korpusa piemēri:šeit