nomīzt
Lietojuma biežums :
nomīzt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa
Locīšana
1.Apslapināt ar urīnu.
Piemēri— Bluzga, ko nomīzi grīdu, pats tagad uz tādas sutīsi, — Helma uzreiz pamanīja un uzkliedza.
Avoti: KiV
Korpusa piemēri:šeit