nolocīt
Lietojuma biežums :
nolocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pavērst uz leju (ko uzlocītu); arī norotīt.
1.1.Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei; noliekt1.
2.Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
3.Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
3.1.intransitīvs
4.sarunvaloda Noēst ar lielu apetīti.
Saistītās nozīmesaptiesāt, apēst, izēst, notiesāt, noēst.
5.apvidvārds Uztīt dziju no vērpjamās spoles uz tītavām.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri