nolobīt
nolobīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nolobu | nolobām | nolobīju | nolobījām | nolobīšu | nolobīsim |
| 2. pers. | nolobi | nolobāt | nolobīji | nolobījāt | nolobīsi | nolobīsiet, nolobīsit |
| 3. pers. | noloba | nolobīja | nolobīs | |||
Pavēles izteiksme: nolobi (vsk. 2. pers.), nolobiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nolobot (tag.), nolobīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nolobītu
Vajadzības izteiksme: jānoloba
1.Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu.
1.1.Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Majonēze baros tavu seju, bet mandeles " nolobīs" nevajadzīgo.
- Lieko ādu notīriet pakāpeniski, nemēģiniet to visu nolobīt vienā reizē.
- Izvārītām un nolobītām olām nogriezu apakšējo daļu un uzmanīgi izņēmu dzeltenumus.
- Viņa māte steigšus izņem no somas un sāk nolobīt vārītu olu.
- Noskalo aukstā ūdenī, tā olas būs viegli nolobīt.