nokūpt
nokūpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokūpu, nokūpstu | nokūpam, nokūpstam | nokūpu | nokūpām | nokūpšu | nokūpsim |
| 2. pers. | nokūpi, nokūpsti | nokūpat, nokūpstat | nokūpi | nokūpāt | nokūpsi | nokūpsiet, nokūpsit |
| 3. pers. | nokūp, nokūpst | nokūpa | nokūps | |||
Pavēles izteiksme: nokūpi, nokūpsti (vsk. 2. pers.), nokūpiet, nokūpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokūpot, nokūpstot (tag.), nokūpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokūptu
Vajadzības izteiksme: jānokūp, jānokūpst
1.Nokūpēt1.
2.Nomiglot.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai Francijas maliņa nokūp, un uguns, elpu neievilkusi, nodziest.
- Nokūpot zili melniem dūmiem, atskanēja skaļš šāviena troksnis.
- Sveķi kā pīšļi nokūp siltajā gaisā, vien zariņš sīki iekliedzas, izmaucies no koksnes sargājošās miesas.
- Viņš grib kaut ko teikt, bet pulkstenis pie sienas kā sakustas, kā sasveras, no tā nokūp pāris putekļu sauju un uz mēlītes pēc laiciņa sāk ārdīties aizsmakusi dzeguze.
- Dīzeļa motora dūmi vien nokūp un labi, ka viss beidzās bez avārijas.