nokurināt
nokurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokurinu | nokurinām | nokurināju | nokurinājām | nokurināšu | nokurināsim |
| 2. pers. | nokurini | nokurināt | nokurināji | nokurinājāt | nokurināsi | nokurināsiet, nokurināsit |
| 3. pers. | nokurina | nokurināja | nokurinās | |||
Pavēles izteiksme: nokurini (vsk. 2. pers.), nokuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokurinot (tag.), nokurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokurinātu
Vajadzības izteiksme: jānokurina
1.Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
2.Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt.
3.Kurināt (visu laikposmu) un pabeigt kurināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad nokurinu cepli, es pats vāros, trīs dienas staigāju vājprātā.
- Pamazām pils nokurināta malkā, līdz 2000. gadā galīgi sagrauta.
- Vecā rija līdz pusei nokurināta, uzkumpusi, zemē iegrimusi.
- Ka tik nav krāsnī nokurināti, lai nesmukums nenāk gaismā.
- Mēbeļu te nav vispār, tikai tas sagrabējušais dīvāns un dažas vēl nenokurinātas kastes.