nokurkstēt
nokurkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokurkstu | nokurkstam | nokurkstēju | nokurkstējām | nokurkstēšu | nokurkstēsim |
| 2. pers. | nokurksti | nokurkstat | nokurkstēji | nokurkstējāt | nokurkstēsi | nokurkstēsiet, nokurkstēsit |
| 3. pers. | nokurkst | nokurkstēja | nokurkstēs | |||
Pavēles izteiksme: nokurksti (vsk. 2. pers.), nokurkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokurkstot (tag.), nokurkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokurkstētu
Vajadzības izteiksme: jānokurkst
Īsu brīdi, vienu reizi kurkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viss tik kārdinoši smaržoja, ka vēderā aizdomīgi nokurkstēja.
- Viņa jautāja par darbu, un Čārlija nokurkstēja atbildi.
- Ginters Kastesvardis nokurkstēja:
- Ja kaklā nokurkst , dabūsi kaut kur iedzerties
- Ja kakl nokurkst , dabšsi kaut kur iedzerties