nokūņoties
nokūņoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokūņojos | nokūņojamies | nokūņojos | nokūņojāmies | nokūņošos | nokūņosimies |
| 2. pers. | nokūņojies | nokūņojaties | nokūņojies | nokūņojāties | nokūņosies | nokūņosieties, nokūņosities |
| 3. pers. | nokūņojas | nokūņojās | nokūņosies | |||
Pavēles izteiksme: nokūņojies (vsk. 2. pers.), nokūņojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokūņojoties (tag.), nokūņošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokūņotos
Vajadzības izteiksme: jānokūņojas
Lēnā, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nokļūšana ūdenskrituma aizmugurē nav īpaši viegla, uz takas slapjajiem un apjomīgajiem akmeņiem slīd kājās, bet no kritiena glābj tikai māka turēt līdzsvaru, jo pieturēties nav kur. Tupus rāpus, slavēdama sevi par apdomu, ka esmu uzvilkusi kalnu zābakus, tāpēc vismaz tā atvieglodama savu pārvietošanos, kaut kā tomēr nokūņojos līdz iedobei klintī, kuras pakājē ir gana ietilpīga platformiņa, lai vairāki cilvēki spētu priecāties par skatu, kas paveras aiz ūdenskrituma aizkara, netraucējot citus.
- Ziniet – nokūņojās ar'!