nogrūst
nogrūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nogrūžu | nogrūžam | nogrūdu | nogrūdām | nogrūdīšu | nogrūdīsim |
| 2. pers. | nogrūd | nogrūžat | nogrūdi | nogrūdāt | nogrūdīsi | nogrūdīsiet, nogrūdīsit |
| 3. pers. | nogrūž | nogrūda | nogrūdīs | |||
Pavēles izteiksme: nogrūd (vsk. 2. pers.), nogrūdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nogrūžot (tag.), nogrūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nogrūstu
Vajadzības izteiksme: jānogrūž
1.Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.1.Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.2.Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
2.Pagrūžot panākt, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
2.1.Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
3.Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
4.apvidvārds Grūžot (piestā), sasmalcināt; arī grūžot (piestā), atdalīt (graudiem apvalku).
5.sarunvaloda Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
6.sarunvaloda Steigā, pavirši paveikt, izdarīt.
7.žargonisms Zaudēt (sportā).
8.žargonisms Zaudēt naudu (azarta spēlēs, biržā).
Stabili vārdu savienojumiNogrūst uz citu.
- Nogrūst uz citu sarunvaloda, frazēma — 1. Likt citam veikt (ko) savā vietā2. Vainot citu
Avoti: LLVV, ĒiV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nogrūst visu uz bojāgājušo ekipāžu - tā ir mūsdienu izmeklēšanu tendence.
- Sākumā viņš nostājās priekšā kamerai, vēlāk to nogrūda no statīva.
- Ir gadījumi, kad rodas aizdomas, ka ligzda ir nogrūsta.
- Pastiepu augšup rokas, grūdu, cik spēka, un nogrūdu.
- Pēc tam aktieris esot saķēris Hērdu aiz matiem un nogrūdis uz grīdas.