nogrūst
Lietojuma biežums :
nogrūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.1.Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.2.Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
2.Pagrūžot panākt, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
3.Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
8.žargonisms Zaudēt naudu (azarta spēlēs, biržā).
Stabili vārdu savienojumiNogrūst uz citu.
Avoti: LLVV, ĒiV, SLG
Korpusa piemēri