nodārdēt
nodārdēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nodārdu | nodārdam | nodārdēju | nodārdējām | nodārdēšu | nodārdēsim |
| 2. pers. | nodārdi | nodārdat | nodārdēji | nodārdējāt | nodārdēsi | nodārdēsiet, nodārdēsit |
| 3. pers. | nodārd | nodārdēja | nodārdēs | |||
Pavēles izteiksme: nodārdi (vsk. 2. pers.), nodārdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodārdot (tag.), nodārdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodārdētu
Vajadzības izteiksme: jānodārd
1.Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
2.Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piepeši nodārdēja pērkons, un Anna izbijusies pavērās uz skaņas pusi.
- "Nodārd bungu zignāls, un žūrijas komisijas priekšsēdētājs parādās zāles priekšplānā.
- Tad nodārdēja tā, it kā akmens bluķis gāztos lejā no klints.
- Stikla durvis aiz viņa pāris reižu nodārdēja, tad atvērās.
- Blakus nodārdēja sprādziens, tad mums virsū sāka lidot, birt zeme.