nodarbinātais joma: jurisprudence
nodarbinātais lietvārda nozīmē; divdabis ar noteikto galotni vīriešu dzimtē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nodarbinātais | nodarbinātie |
Ģen. | nodarbinātā | nodarbināto |
Dat. | nodarbinātajam | nodarbinātajiem |
Akuz. | nodarbināto | nodarbinātos |
Lok. | nodarbinātajā | nodarbinātajos |
nodarbinātā lietvārda nozīmē; divdabis ar noteikto galotni sieviešu dzimtē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nodarbinātā | nodarbinātās |
Ģen. | nodarbinātās | nodarbināto |
Dat. | nodarbinātajai | nodarbinātajām |
Akuz. | nodarbināto | nodarbinātās |
Lok. | nodarbinātajā | nodarbinātajās |
Jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā.
Avoti: JtV