nekaunīgums
nekaunīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nekaunīgums | nekaunīgumi |
| Ģen. | nekaunīguma | nekaunīgumu |
| Dat. | nekaunīgumam | nekaunīgumiem |
| Akuz. | nekaunīgumu | nekaunīgumus |
| Lok. | nekaunīgumā | nekaunīgumos |
Vispārināta īpašība → nekaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiz izbīļa es izturējos spuraini un pārdroši līdz nekaunīgumam.
- Palika tikai sekss: viņas ķermenis, viņas nekaunīgums.
- Šādā nozīmē vēlīgs ir arī G. Manceļa darbos, savukārt vēlīgums G. Mancelim ir ‘bezbēdīgums, nekaunīgums’.
- ir pilnīgs nekaunīguma kalngals!
- Tagad viņai ir visas potes un pase, lai nākamreiz nav jāskaras ar patversmes nekaunīgumu un šāda tipa komentāriem!