nekaunība
nekaunība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nekaunība | nekaunības |
| Ģen. | nekaunības | nekaunību |
| Dat. | nekaunībai | nekaunībām |
| Akuz. | nekaunību | nekaunības |
| Lok. | nekaunībā | nekaunībās |
1.parasti formā: vienskaitlis Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
2.Nesmalkjūtīga, izaicinoša, aizvainojoša izturēšanās, rīcība, runa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā jau ir nekaunība no attīstītāju puses," uzsvēra Lipmans.
- Normālai sievietei katra ciniska nekaunība derdzas un ievieš riebumu pret vīrieti.
- Turklāt daži no šiem izplatītājiem ir apveltīti ar neizmērojamu nekaunības devu.
- Manī brieda dusmas un prātu pārņēma riebums par tādu nekaunību.
- Dziesma balstīta uz kontrastiem - atklātību, naivumu stādot to pretī nekaunībai.