nekauņa
nekauņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nekauņa | nekauņas |
Ģen. | nekauņas | nekauņu |
Dat. | nekauņai | nekauņām |
Akuz. | nekauņu | nekauņas |
Lok. | nekauņā | nekauņās |
nekauņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nekauņa | nekauņas |
Ģen. | nekauņas | nekauņu |
Dat. | nekauņam | nekauņām |
Akuz. | nekauņu | nekauņas |
Lok. | nekauņā | nekauņās |
Nekaunīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mums tiek apgalvots, ka tādējādi " nekauņas" varbūt labošoties.
- Izslēgusi datoru, nekauņa mazliet paurķējās atvilktnēs un atrada saimnieces dienasgrāmatu.
- — Jūs pati teicāt, ka eglīte, — iebilda nekauņa.
- Izcilas kara mākslas zināšanas, no kurām nobijās pat rūdīti nekauņas.
- Tātad PADOMS — kā likt demokrātijas ūdenskritumam tecēt nekauņu dzirnavās.