nekaunīgs
nekaunīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | nekaunīgs | nekaunīgi |
| Ģen. | nekaunīga | nekaunīgu |
| Dat. | nekaunīgam | nekaunīgiem |
| Akuz. | nekaunīgu | nekaunīgus |
| Lok. | nekaunīgā | nekaunīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| nekaunīga | nekaunīgas |
| nekaunīgas | nekaunīgu |
| nekaunīgai | nekaunīgām |
| nekaunīgu | nekaunīgas |
| nekaunīgā | nekaunīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | nekaunīgais | nekaunīgie |
| Ģen. | nekaunīgā | nekaunīgo |
| Dat. | nekaunīgajam | nekaunīgajiem |
| Akuz. | nekaunīgo | nekaunīgos |
| Lok. | nekaunīgajā | nekaunīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| nekaunīgā | nekaunīgās |
| nekaunīgās | nekaunīgo |
| nekaunīgajai | nekaunīgajām |
| nekaunīgo | nekaunīgās |
| nekaunīgajā | nekaunīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
nekaunīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas neizjūt kaunu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā bez smalkjūtības, izaicinoši, aizvainojoši.
1.1.Tāds, kurā izpaužas kas netaktisks, aizskarošs.
1.2.Tāds, kura saturs aizskar, aizvaino; nepieklājīgs, rupjš.
1.3.Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem).
1.4.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
1.5.pārnestā nozīmē Tāds, kura iedarbība ir traucējoša (par parādībām dabā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ukrainai nebija izteiktu centru, tomēr bija mazas un nekaunīgas spēlētājas.
- Es skatījos un domāju, vai es tādā situācijā būtu gana nekaunīgs
- Uz ielas kādam palīst garām nekaunīgi pa otro rindu vai apbraukt sastrēgumu
- Arī Janka Pipars, lai spridzīgi nekaunīgs, bija tīrs labulītis.
- Tie vecie profesori taču neieredz tādus jaunus, nekaunīgus veiksminiekus...