nīkuļot
nīkuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nīkuļoju | nīkuļojam | nīkuļoju | nīkuļojām | nīkuļošu | nīkuļosim |
| 2. pers. | nīkuļo | nīkuļojat | nīkuļoji | nīkuļojāt | nīkuļosi | nīkuļosiet, nīkuļosit |
| 3. pers. | nīkuļo | nīkuļoja | nīkuļos | |||
Pavēles izteiksme: nīkuļo (vsk. 2. pers.), nīkuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nīkuļojot (tag.), nīkuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nīkuļotu
Vajadzības izteiksme: jānīkuļo
1.Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkt1.
1.1.Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
1.2.Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
1.3.pārnestā nozīmē Ilgstoši būt atstātam bez gādības; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
2.Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzskatījām, ka mēs neesam nekas, ka mūsu teātris nīkuļo,
- Augs nīkuļo, var saslimt ar fuzariālo vīti vai sakņu puvēm.
- Atspiedis galvu retajos mākoņos, nīkuļo un snauduļo slaidais televīzijas tornis.
- Kāpēc sīpoli māmiņu dobē auga resni, bet zemenes cietgalvīgi nīkuļoja?
- Ja apstākļi spiež Lauvu atteikties no cīņas, viņš sāk nīkuļot.