mirlis
mirlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mirlis | mirļi |
| Ģen. | mirļa | mirļu |
| Dat. | mirlim | mirļiem |
| Akuz. | mirli | mirļus |
| Lok. | mirlī | mirļos |
1.Vārgs, arī neveikls cilvēks.
3.Pavisam slinks cilvēks.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Koļa uz mirli pieklust.
- Ja kāds vēl šaubās, vai ķerties klāt šai grāmatu sērijai un to izlasīt, tad varu teikt – ne mirli nešaubieties, vienkārši sāciet lasīt, īpaši jau tad, ja Zviedrija jums tuva un zviedru mentalitāte nav pārāk sveša.
- Pirmo reizi Jinro pamanīju pirms aptuevni 1.5 gadiem un tad tikai uz mirli.
- domaju ka uz kadu mirli aiziet otraa telpaa un pec kada britina iozrunat un tad gulet doties ar citadam domaam jau .
- Man taču nevajag ne limuzīnu neko tādu ekskluzīvu, es tikai gribu lai viņam tas mirlis ir tikpat svarīgs kā man, un lai mēs tajā dienā tiešām justos laimīgi.