mirkt
mirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mirkstu | mirkstam | mirku | mirkām | mirkšu | mirksim |
| 2. pers. | mirksti | mirkstat | mirki | mirkāt | mirksi | mirksiet, mirksit |
| 3. pers. | mirkst | mirka | mirks | |||
Pavēles izteiksme: mirksti (vsk. 2. pers.), mirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mirkstot (tag.), mirkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mirktu
Vajadzības izteiksme: jāmirkst
1.Kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
1.1.Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
1.2.Par dzīvniekiem.
1.3.Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
1.4.Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).
1.5.Par augiem.
2.parasti formā: trešā persona Gūt vēlamās īpašības, piesūcoties ar šķidrumu.
Stabili vārdu savienojumiMirkt (arī slīkt) (vienās) asarās.
- Mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās frazēma — daudz, arī bieži raudāt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai augs labi pārziemotu, jāraugās, lai saknītes nemirktu slapjumā.
- Tajā brīdī mana cienītā no miega pamodusies, mirkdama aukstos sviedros.
- Traipiem ļauj mirkt vismaz stundu, ja tie ir sīki.
- Rīsu papīram ļauj mirkt aptuveni 30 sekundes, līdz tas ir mīksts.
- Protams, nevienās mājās neglabājas vesels konteiners ar tajā mirkstošu fetas sieru.